Karaniya Metta Sutta

Karaṇīyam-attha-kusalena yantaṁ santaṁ padaṁ abhisamecca, Sakko ujū ca suhujū ca suvaco cassa mudu anatimānī,

Santussako ca subharo ca appakicco ca sallahuka-vutti, Santindriyo ca nipako ca appagabbho kulesu ananugiddho.

Na ca khuddaṁ samācare kiñci yena viññū pare upavadeyyuṁ. Sukhino vā khemino hontu sabbe sattā bhavantu sukhitattā.

Ye keci pāṇa-bhūtatthi tasā vā thāvarā vā anavasesā, Dīghā vā ye mahantā vā majjhimā rassakā aṇuka-thūlā,

Diṭṭhā vā ye va adiṭṭhā ye ca dūre vasanti avidūre, Bhūtā vā sambhavesī vā sabbe sattā bhavantu sukhitattā.

Na paro paraṁ nikubbetha
nātimaññetha katthaci naṁ kiñci, Byārosanā paṭīgha-saññā nāññam-aññassa dukkham-iccheyya.

Mātā yathā niyaṁ puttaṁ āyusā eka-puttam-anurakkhe, Evam-pi sabba-bhūtesu māna-sambhāvaye aparimāṇaṁ.

Mettañca sabba-lokasmiṁ māna-sambhāvaye aparimāṇaṁ, Uddhaṁ adho ca tiriyañca asambādhaṁ averaṁ asapattaṁ.

Tiṭṭhañcaraṁ nisinno vā sayāno vā yāvatassa vigatam-iddho, Etaṁ satiṁ adhiṭṭheyya brahmam-etaṁ vihāraṁ idham-āhu.

Diṭṭhiñca anupagamma sīlavā dassanena sampanno, Kāmesu vineyya gedhaṁ, Na hi jātu gabbha-seyyaṁ punaretī'ti.